Lian Orluli — Ambolansia iha Postu Saúde, Administrativu Hato-udo Avaria Bebeik, difekulta tebes pasiente no inan isin rua hodi transporta ba sentru Saúde no ba Referal Maubisse, Sefe Suku Leolima hatete, governu fó kareta ambulansia ba postu Hato-udo mesak Avó
Lia hirak ne’e hato’o husi Lideransa Komunitáriu postu Hato-udo tanba rona beibeik kestiona husi komunidade sira, bainhira atu transporta pasiente ba sentru saúde, sempre simu bebeik informasaun kareta kondisaun aat husi pesola saúde sira.
” Sentru saúde iha munisípiu Ainaro ne’e barak loos, iha area remotas sira presiza ambulansia ne’ebe di’ak para halo operasaun hodi kobre Postu tomak, husu ba Diretur saúde munisipál, hare ba logistik hodi fo responde lalais, Ita hare agora dadaun grave tebes iha Postu saúde Hato-Udo, ami hanesan autoridade lokál haree la sustentavel ba komunidade bainhira halo tratamentu saúde iha postu ne’e konsidera ladun saudavel.” Dehan xefe Suku Leolima Julio Nasimento, bainhira hetan entervista ho jornalista Lian Orluli, ( 20/03/2025 )-
Xefe suku Leo-lima hatutan, iha inan feton ida gravida atu partu família lori ba halo tratamentu iha klínika Aldeia Aimerleu hafoin hetan rujuk ba iha Sentru Saúde Postu Hato-udo, presiza tebes transporta ba Ainaro ho emerjensia maibe la konsege tanba kareta ambolansia a’at
“Iha momentu ne’eba inan feton ne’e nia gravida lori ba iha hospital klineka Aimerleu, nia ba mai durante loron tolu iha ne’eba, lori nia ba iha postu saúde Hato-udo atu rujuk mai Ainaro vila labele ho rajaun katak kareta ambolansia a’at, ida ne’e governu presija hare”. Xefe suku Julio haktuir
Lideransa Komunitáriu ne’e Hatutan, iha area remotas sira governu presija tau kareta di’ak, tanba komunidade iha Postu Administrativu Hato-udo besik rihun sanulu resin lima (15.0000) maka hela iha remotas liu, tanba ne’e presija kareta ambulansia foun, nune’e hodi bele atende komunidade sira iha Postu administrativu Hato-udo, governu presija sosa kareta foun
“Tuir informasaun hau rona husi Xhefe CHS katak ambulansia a’at hotu, iha ne’eba kareta rua maibe ita hare iha liur ne’e mak foun iha laran ne’e kareta dodok “mesak Avó deit” entaun nia inpaktu ba inan isian rua sira iha postu Hato-udo ne’e, komunidade ne’e barak por volta de rihun sanulu resin lima (15.000), ita hotu hatene katak area remotas sira iha postu Hato-udo, hahu husi Gou-lau ne’e presiza kareta di’ak labele hanesan kareta rua iha Hato-udo ne’e, iha bebeik asidente ki’ik oan sira iha ne’eba, inan feton sira gravida nia inpaktu ne’e barak, ha’u konfirma ona maibe’e iha leten seidauk halo buat ida, hau hanonin halo manutensaun ba kareta rua ne’e labele ona presija sosa kareta foun.” Sefe Suku Leolima Dehan
Responsavel Komunidade Suku Leolima Julio Nasimento rekomenda ba parte Servisu Saúde Munisípiu,presija halo intervensaun no foti medidas kona-ba transporte refere
“Ami husu ba Diretor Saúde Munisipál halo intervensaun lalais no foti medidas lalais kona ba transporte nee, tamba ambulansia ne’e difikulta loos komunidade sira iha Hato-Udo.“Rekomendasaun Chefe suku Leolima.
Hatan ba preokupasaun ne’e Chefe Departamentu Administrasaun Servisu Munisipál Saúde Ainaro Faustino V.Marques hateten husi parte Saúde ho ekipa tun direta ona ba iha terenu hodi halo manutensaun ba kareta ambolasia sira postu saúde
“ Ita nia kareta ne’ebe mak koloka ba Postu Hato-udo kareta rua foin lalais nee ita rona informasaun dehan kareta ne’e aat, foin lalais ne Ita koloka ida ba taan, iha sesta ne’e Direktur ho nia ekipa tun direita ba iha terenu hodi halo manutensaun ba kareta foin dadauk ne’e hodi transfere pasiente mai iha internamentu, kondisaun kareta ne’e iha tempu ruma nia a’at matérial sira ne’ebe mak ki’ik ita bele sosa ba hadia, sé grave ita labele hadia ne’e tenki hodi ba Nasional foin bele halo manutensaun” Esplika Xefe departamentu Administrasaun Serbisu Munisipál Saúde Ainaro
Respondavel Administrasaun SMSA Ainaro rekomenda ba públiku katak bainhira iha problema ruma iha postu saúde Hato-udo, husi ekipa sei esforsu hodi buka solisaun di’ak nune’e hodi atende pasiente sira iha Postu too iha remotas sira
“Husu ba públiku, ami mos sei la tuur hakmatek, bainhira ita tun direita ba hare iha terenu hodi halo manutensaun ba kareta, mekaniku Sira hadia Ona , Iha material ki’ik balun presiza sosa ita lori osan operasional bele sosa hadia, nune’e bele responde lalais nesesidade pasiente sira, Iha postu Hato-udo, no atu hatete katak Kondisaun koreta agora daudaun diak ona.” Hakotu
Entertantu kareta ambolasia Iha postu Saúde Hato-udo iha Multy funsaun ida no maternidade ida
Jornalista : Pedrolina Da Costa/Luciana Reis da Cruz
Editor : Lian Orluli